daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘stāsts’

Konfūcijs par mīļākajām

Reiz pie Konfūcija aiziet kāda izglītota sieviete un jautā:
– Sakiet, kāpēc situacijā, kad sievietei ir daudz mīļāko, viņu apkārtējie nopeļ? Bet kad vīrietim ir daudz sieviešu, tas ceļ viņa vērtību sabiedrības acīs?
Pirms atbildējis, Konfūcijs klusējot uzliek vārīties tēju un salej to sešās tasītēs.
– Sakiet, – viņš jautā, – kad no vienas tējkannas salej tēju sešās tasītēs, tas ir normāli?
– Jā, – sieviete atbild.
– Nu redziet! Bet kad vienā tasītē salej sešu tējkannu saturu, tas ir ne tikai nenormāli, bet arī pretīgi un nedabiski.

 

p.s. aizņēmos šo gudrību iekš draugiem.lv anekdošu domubiedru grupas.

Advertisements

Sieviete Berlīnē

Man tīk nopietnas filmas. Vairumā gadījumu tādas filmas ir par otro pasaules karu. Un šī filma arī nav izņēmums, jo atšķirībā no visādām Holivudas parodijām vai mūsu lielajā austrumu kaimiņzemē tapušajām filmām, tā ir patiesa un bez lieka patosa. tas tāpēc, ka tā balstīta uz patiesiem notikumiem, kurus savā dienasgrāmatā īsi pirms 2.pasaules kara beigām aprakstījusi Marta Hillere. Tiem, kas neko nekad nav dzirdējuši par sarkanās armijas karavīru noziegumiem pret Vācijas civiliedzīvotājiem šī filma būs ļoti noderīgs mācību materiāls. Pārējiem tas liksies kā traģisks stāsts, kas nepretendē uz jebkādu vēstures apšaubīšanu vai arī kādas ideoloģijas stutēšanu.

IMDB par šo filmu dod vērtējumu 7,2 no 10.

Pašu filmu krievu valodā var noskatīties lūk šeit:

Eine frau in Berlin

Pavasara plūdi 2010 (FOTO stāsts)

Pavasaris šogad atkal atnācis ar plūdiem. Tiesa, šoreiz plūdi ir nepieredzēti nopietni un ūdens līmenis cēlies ļoti strauji.

Negribētos man plaši izplūst sarunās par plūdiem visā Latvijas teritorijā. Tāpēc šoreiz vairāk par man zināmākiem un dzīvesvietai tuvākiem apvidiem – Misas upes baseins pie Olaines.

Runājot ar cilvēkiem, kas šajās vietās dzīvojuši teju vai visu savu mūžu kļūst skaidrs, ka nekas tamlīdzīgs nav pieredzēts. katru gadu šajā līdzenajā, ātri applūstošajā reģionā plūdi pārklāj ar ūdeni milzīgas zemes platības. Raugoties tālumā no lauku mājām ūdens esot bijis turpat pie piebraucamā ceļa, bet nekad ne uz tā! Kamēr visā Latvijas teritorijā plūdi mazinās (izņemot dažus Gaujas baseina posmus), šeit ūdens līmenis joprojām ceļas strauji! Tam gan nav sakara ne ar sniega kušanas ūdeņiem vai nokrišņiem, bet gan ar Misas upi, kas ūdeņus nu jau nevis pieņem, bet stumj prom no sevis. Tā rezultātā paralēli upei ejošais ceļš pārvērties par krāčainu upi, kas draud to izskalot pavisam.

Plūdi “parastie” kļuva par plūdiem “īpašajiem” 30.martā, kad ūdens no “izkāpa” no vietējiem grāvjiem un sāka appludināt apkārtējos laukus.

Ūdens kāpj kalnā:

Likās, ka ūdens līmeņa maksimums jau sasniegts, taču pēc sekojošajām lietavām zem ūdens turpināja pazust arī pēdējās lauku sauszemes daļas.

Šeit kādreiz bija labības lauks:

6.aprīlī notika līdz šim nepieredzētais. Ūdens sāka plūst nevis uz upi, bet pretējā virzienā. Tika pārpludināti lauki līdz pēdējais vaļņveida šķerslis ūdens ceļā – grantēts lauku ceļš tika pārvarēts.

Laukos, lai nodrošinātu ūdens tīrību, dīķa rakšanas darbos izraktais materiāls tika uzbērts kā aizsargvalnis ~10m platā zemes aizsragjoslā starp dīķi un tuvējo grāvi. Diemžēl par vismaz pusmetru uzbērtais uzbērums šogad ir kapitulējis un nu ūdens to sedz visma pusmetra dziļumā.

Pēc plūdiem tur būs zālājs, dīķis, grāvjis un  ceļš.

Man personīgi visvairāk gan žēl ir paša rokām (arī nelielā uzbērumā) taisītā volejbola laukuma, kurš palēnām kļūst par ūdens volejbola laukumu.

7.aprīlī situācija tikai turpināja pasliktināties. Jau pieminētais lauku ceļš izskalots tik ļoti, ka kļuvis vietām bīstams braukšanai, jo pārvērties par tekošu upi. Lauksaimniecības zemes applūdušas gandrīz pilnībā.

Vietējais okeāns:

Lūk kā fotogrāfiju tapšanas vietas izskatās vasaras mēnešos:

Un šeit iezīmēta ūdens “iekarotās” platības pašlaik:

Ortofoto kartes no tās vietas, kur tika fotografēts izskalotais ceļš laikam šoreiz nelikšu, jo tur iezīmējot ūdeni visa karte būtu jūras zilā krāsā.

Vizuāli novērtējot secināju, ka Ūdens līmenis salīdzinot ar vasaras mēnešiem šeit pieaudzis par ~2,5m. tas varētu nebūt daudz vietās, kur plūst lielas upes, ir paugurains reljefs, bet ne aprakstītajā apgabalā, jo šeit relatīvās augstuma atzīmes svārstības  ir salīdzinoši mazas – līdz 2m.

Šajās brīvdienās iespējams atkal sanāks braukt uz laukiem un tad jau atkal varēšu objektīvi novērtēt, vai ūdens līmenis vēl ceļas un jāraksta vēl kāds raksts, vai arī situācija beidzot normalizējas.

Paldies saku:

Fotogrāfi: Mārīte, Jānis, Roberts, Valters

Fotogrāfiju tapšanas vieta: Pakalni, Pēternieki, Olaines pagasts, Rīgas rajons.

Birku mākonis