daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘svētki’

30

Runā, ka dzimšanas dienas ir kritiskākais laiks cilvēka dzīves gadā. No savas pieredzes tam daļēji varu piekrist.

Dzimšanas dienas man vienmēr bijis gaidīts un satraukuma pilnas dienas. Esot vēl pavisam mazs spēju novērtēt tikai dāvanas un ar gardumiem nosēto galdu. Šeit es ar vecākiem svinot 1.gada jubileju:

Biju ārkārtīgi uztraucies gaidot dāvanas. Vienmēr centos iedomāties kādas tās būs, ko man dāvinās un vai atbrauks ciemos brālēni un māsīcas.

Šeit es ar 12.gadu dzimšanas dienas torti:

Pieaugot dāvanu vērtība nezuda, bet nāca klāt tusiņš – vēlme izklaidēties draugu lokā nereti aizmirstot par vecākiem un pārējiem radiem, kas arī ir līdzvainīgi manā dzimšanas sakarā.

19.gadu dzimenītē saņemot dāvanu no mīļotās:

19.gadi

Ar gadiem tusiņi kļuva par ierastu lietu. Alkohols, smiekli un skaļa mūzika ļāva aizmirsties un ļauties izlaides burvībai.

Sekojošajā attēlā manas 22.gadu dzimšanas dienas svinības, kuras diemžēl pats neatceros 😀

…un kas mani sagaida tagad?

30.gadi šobrīd man šķiet kā mistiska robežšķirtne, kas pilnībā piebeidz ilūzijas par manu vecumu, statusu, vērtībām, vietu sabiedrībā un ģimenē. Vairs man nav tiesību apvainoties, ja uz tusiņu neuzaicina kāds divdesmitgadnieks, vairs arī es nedrīkstu aptaujas anketās norādīt, ka easmu cilvēku vecuma grupā līdz 29.gadiem, nepaskaidrojot cik tieši līdz 29. gadu vecumam trūkst. Nu man jāsāk gudrot kādas gudras dzīves mācības un prātulas ko sniegt jaunatnei un jāmācās izvalbīt ģīmis nereāli nopietnā grimasē, kas viestu vieduma iespaidu apkārtējos. Nezinu gan vai krāsot sirmos deniņus ir atļauts jau šajā trīsdesmitgadnieku klubiņā vai arī tas būs “level up” pēc 10.gadiem.

p.s. Sirsnīgs paldies sveicējiem 😉

X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki 2010. Deju lielkoncerts Daugavas stadionā

Pēdējās pāris nedēļas biju visnotaļ aizņemts meklējot X jauniešu dziesmu un deju svētku 2010 deju lielkoncerta video. Pēc nelieliem pūliņiem izdevās atrast.

Nedaudz padarbojos ap koncerta video failu un nolēmu katru lielkoncerta deju publicēt interneta vietnē Youtube, lai ikviens varētu vēlreiz skatīties, priecāties un meklēt dejotājos savus bērnus, draugus, radiniekus.

Šeit ir pilna deju svētku lielkoncerta playliste!

Pērkoņdancis:

Paļīgos

Šāgada Līgonakts tēriņš – 9 litri Brenguļa un vēl pāris pūdžiņas Tērvetnieka.

Nolīgoju godam, Sauli no rītiņa sagaidīju, Līgas un Jāņus apsveicu, alu sadzēros un gigantiskajam ugunskuram pāri uz rīta pusi klumburēdams pārlēcu. Tā teikt uzdevums izpildīts godam 🙂

p.s. laikam mans īsākais posts ever … 😀

Loterijas atmiņas

Tuvojas gada beigas un it visur tiek kalti plāni par dāvanām, to iegādi un pasniegšanas veidu. Tā nu piektdien dēlam skolā būs loterija. Jā, lielisks veids kā sagādāt prieku nepērkot dāvanu katram klātesošajam. Norunātā summa bija noteikta 2 lati, kautgan varu atzīties, ka J.Rozes grāmatnīcā nopirku sīkumiņu par lielāku summu 🙂 Te nu jau viens mīnuss – nevar izkontrolēt ko un par cik pērk loterijas dalībnieki!

Arī es reiz piedalījos skolas svētku loterijā. Tas bija kautkad pamatskolā. Toreiz vēl  “Turbo” bija viskrutākā kožļene, visi kāvās ar dončikiem un apģērbu lepni pirka centrāltirgū 😀 Mana mamma mani audzināja ļoti centīgi, biju kautrīgs, pakluss un samērā vārīgs jaunietis. Tā nu pienāca diena, kad bija kautkas jāpērk klases loterijai. Iegājām Ziepčika blakusmājas veicītī un nopirkām laikam varen daudz brīnumsvecītes. Biju apmierināts un tik priecīgs itkā tās būtu pirktas man pašam. Uz klases vakaru ierdos jautrs un nepacietīgi gaidīju loteriju. Redzēju, kā manis atnesto mantu izlozē kāds klasesbiedrs. Biju apmierināts un cerēju saņemt pretī ko līdzvērtīgu. Izlozes cipars man piešķīra kādu glītā kastītē iesaiņotu pārsteigumu. Cerību pilns vīstīju vaļā jaunieguvumu.  Atvēru kastīti. Brūns, apaļīgs priekšmets raudzījās man pretim. Man bija bail tam pieskarties, knapi valdīju asaras. Tā bija KAKA!!! Mākslīgā, bet tomēr KAKA!!! 

Klasesbiedri lielīgi izrādīja viens otram savu guvumu, bet tikai es kautrīgi to slēpu no pārējiem. Man bija tāds šoks un aizvainojums, jo sākotnēji nespēju pat saprast vai tā ir īsta vai mākslīga kaka. Nebiju tam gatavs. Vēl biju naivās domās ka Ziemassvētki tomēr ir prieka, laimes un tikumības svētki. Visvairāk man bija bail ko par tādu “dāvaniņu” teiks mana mamma, kas bija tērējusi naudiņu, lai kādam svētkos sarūpētu kasti ar brīnumsvecītēm.

Atrisinājums nāca pats no sevis. Uzradās daži apgaroti prāti, kas vēlējās iegūt savā īpašumā šo loterijas brīnumu, kamēr es gribēju tikt no tā vaļā. Galu galā iemainīju brūno riebekli pret rietumu ražojuma sulas paciņu ko gardi turpat uz vietas notiesāju. 

Kad pārrados mājās mammai melodams teicu, ka laimēju daudz un dažādus saldumus un suliņu. Tik ļoti man bija kauns viņai atzīties, ka biju laimējis KAKU!

Dodos uz pirti

Jau divas nedēļas neesmu apmeklējis iknedēļas pirti pie sievas radiem. Šodien plānoju turp doties un liekas esmu labi sagatavojies.

https://i2.wp.com/lh6.ggpht.com/bonkajs/SK7lXzxopJI/AAAAAAAACjM/SJQL1GQUqio/Uz%20Kalnaju%20pirti_22.08.2008_001.jpg

Liekas esmu paņēmis visu, bet noteikti jāatceras, ka ir arī ko svinēt:

Pateicoties šiem iemesliem esmu nolēmis ļauties vaļu kārdinājumam un nedaudz atlaist… 😀

https://i0.wp.com/lh6.ggpht.com/bonkajs/SK7lb9i4tAI/AAAAAAAACjU/cHDjHvBTDyk/Uz%20Kalnaju%20pirti_22.08.2008_002.jpg

Pilns piektdienas pirts komplekts:

https://i2.wp.com/lh6.ggpht.com/bonkajs/SK7lgicZIGI/AAAAAAAACjc/EUfyzDi2XTc/Uz%20Kalnaju%20pirti_22.08.2008_003.jpg

Ja pēc šī vakara pirts vēl būšu pie sajēgas došu zināt iekš Twittera 🙂

ADIOS

arī viņai 28 :)

Daudz laimes Tev sieviņ 🙂

https://i0.wp.com/lh6.ggpht.com/bonkajs/SKctr82XliI/AAAAAAAAAhc/OWZQRKdAASo/Igaunija_celojums_08.2008_083.jpg

Pirms 28 gadiem

Vēl ir tikai rīts, bet jau saņemu sveicienus. Dzimis gan esmu 17.augustā 1980. gadā 17:00.

Piedzimu pāris nedēļas ātrāk un tāpēc tikai 2,9kg smags un 54cm garš brūnacains puisēns sāka savu dzīves ceļu Gulbenē.

https://i0.wp.com/lh5.ggpht.com/bonkajs/SKfOPf9UC3I/AAAAAAAABFg/AgQv4z-sIQY/Gatis_berniba_albums_1_lapa_1_003.jpg

Šodien man pašam pat grūti noticēt, ka aiz muguras jau palikuši nodzīvoti 28 dzīves gadi. Skaitlis nav apaļš, bet ieņemtais kurss uz maģisko skaitli 30 ir nepārprotams un neatgriezenisks.

Liels paldies maniem vecākiem un vecvecākiem 🙂

Priekā!

Birku mākonis