daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘tēja’

Arābu vēderdeju nakts

Tā nu reiz sanāca, ka tikām pie ielūgumiem uz ēģiptiešu rīkotu “Miss Baltic Belly dance competition” (vēderdeju vestivālu), kas vakardien norisinājās Rīgā, klubā Godvil.

Ar VIP personu ielūgumiem ieradāmies klubā jau laicīgi, noģērbāmies, devāmies iekšā. Pirmais pārsteigums pie ieejas – neesot galdiņi. Pāris zvani, no kluba iznirst pasākuma ģenerālsponsors un mēs bez jebkādas ielūgumu pārbaudes ieslīdam austrumu mūzikas pārņemtajā klubā. Cilvēku maz, daudzi jau dzer. Es pasūtu  zaļo tēju (5lvl tējas kanniņa – sanāk 4 krūzītēm) un iekārtojos, lai baudītu austrumu mākslu.

Šova atklāšana un tad sākas jautrība.

Ģenerālsponsors uzkāpj uz skatuves un paziņo, ka šodien rādīs ko vietējiem neredzētu – deju dzīvās mūzikas, orķestra pavadībā. Viņš zinot cik ļoti mēs esam attālināti no tādas kvalitatīvas mūzikas, jo visi šeit klausās mūxziku youtube. 😀 Pārsmējos ne pa jokam un sapratu, ka par mūziku arābs saprot tikpat daudz cik es par kamieļiem.

Šovu atklāj vēderdejotājs – vecis. Es protams nelielā izbrīnā un jau sāku skatīties uz durvju pusi. 😀

Pirmās konkursantes uzstāšanās laikā pārtrūkst elektrības padeve ēģiptiešu muzikanta sintezatoram. Pārējie muzikanti spēlē, dejotāja dejo, bet sintezatora vecis histēriski žestikulējot rausta ārā no ligzdām visus iespējamos elektrības vadus.

Nākošais numurs nevar sākties – uz skatuves panika. Nepilnu 15 minūšu laikā problēma gan tiek atrisināta un pauzes laikā nākas baudīt tiešām lielisku ēģiptiešu mūziku pārējo orķestrantu izpildījumā. Vakara vadītāja pauzi nolemj izmantot, lai veiktu nelielu skatītāju konkursiņu – uz skatuves aicina dejotājas no publikas, kam atsaucas divas pāli esošas lietuvietes un viena aizdomīgi sprigana latvijiete. Ja lietuviešu deja vēl atgādina vēderdejošanu, tad latvijiete vairāk atgādina no striptīza kluba izsprukušu blondīni. Pateicoties publikas atbalstam uzvar vecākā lietuviete.

 

Jāatzīst, ka pati vēderdejošana bija lieliska, turklāt to vēl lieliskāku padarīja dzīvā ēģiptiešu mūzika. Neesmu vēderdeju speciālists tāpēc īpaši neiedziļināšos pašā vēderdeju sacensību norisē vien piedāvāju nelielu vienas dejotājas internetā ievietotu video no šī pasākuma:

Īstā jautrība gan tikai sākas pēc tam.

Noslēdzoties šovam uz skatuves pāris vārdus teikt skrien žūrijas vienīgais vīriešu kārtas pārstāvis – dīvains sīka auguma vīrietis, ēgiptietis ap gadiem 50, tērpies hūtē, uzvalkā, uz acīm brilles ar zelta ķēdēm. Jā, šajā klubā par NEnokļūšanu uz skatuves nepiederošām personām ir padomāts – trepju nav, jāiet kautkur aiz aizkulisēm. To žūrijas vīriņš nezin un ar ieskrējienu mēģina veikt augstlēcēja cienīgu lecienu uz skatuves. Aizmirsu pateikt, ka skatuve ir viņam acu augstumā kā rezultātā vīrelis paliek ar rokām iekrampējies karājoties skatuves malā. Visi gārdz. ielu vingrošanas demonstrējums vīreļa izpildījumā un ne bez pūlēm viņš tiek uz skatuves teikt pāris vārdus.

Atkal iestājas pauze, jo žūrija aizlavās apspriesties.

Šajā svarīgajā brīdī garlaicības mākto publiku nolemj izklaidēt kāda pālītī esoša krievu tautības kundzīte uz gadiem 50/60, kas izlec uz skatuves un vārda tiešākajā nozīmē sāk pļaskot. Ēģiptiešu muzikanti piespēlē pakāpeniski no ēģiptiešu mūzikas pārejot uz krievu – skan “Kaķuša” un pat Dima Bilans ēģiptiešu tautisko instrumentu izpildījumā. Skats grandiozs un tā dēļ vien bija vērts atnākt. 😀

Žūrija dodas paziņot uzvarētājas. Iesāk angliski līdz brīdim, kad kāda ieņēmusi kundzīte ar 4. klašu izglītību no publikas sāk bļaut, lai pāriet taču uz “cilvēku” valodu (krievu). Viens no žūrijas locekļiem to arī dara, pārējie pat nesaprata viņas aicinājumu un turpina angliski un pat arābiski.

Kolosāls vakariņš padevies. Līdz ar uzvarētāju paziņošanu metamies uz izejas pusi, lai brauktu pa naksnīgo Rīgu .

Rīga ir skaista naktī. Maz cilvēku un mašīnu, daudz gaismekļu un piķa melna nakts.

Ūdenskanna

Atnācu uz darbu, izmazgāju ūdens vārāmo kannu, pielēju pilnu ar ūdeni un  uzliku vārīties, lai būtu sev ko krūzītē jau gaidošajai tējiņai uzliet.

Bet nē! Atnāk uz darbu viens kolēga – pieiet klāt tai kannai, kas tikko uzvārījusies un nospiež, lai vārās vēlreiz, kad saprot, ka jau tikko ir vārījusies un ūdens ir karsts, tad piegāž sev pilnu krūzi un prom. Taisos celties, liet iekšā to sasodīto ūdeni, kad ienāk nākamais darbinieks un atkla atkārto iepriekšējā veiktos manevrus ap ūdenskannu.

Gribētu celties un iet ieliet ūdeni, bet mani jau moka ziņkāre vai nākošais darbinieks darīs to pašu ko priekšgājēji!?

Šis laika izjūtas trūkums un impotentā nespēja droši uzliet ūdeni pirms to paspējis izdarīt kāds cits mani beidz nost. Visas tās darbības ap ūdenskannu man atgādina rituālas darbības. Ūdens ir uzvārījies verdošs, bet katram tāpat ir jāgūst morāls apmierinājums nospiežot to sasodīto vārīšanās podziņu. Jau sēžu un skatos uz rokasstiepiena attālumā esošo ūdenskannu, kā uz nesasniedzamu mirāžu tuksnesī. Kad tai taisies tuvoties tad saproti, ka ūdens tur nav – tikai tukšums 😀

Kāpēc tāds uzvilcies? es nez… varbūt tāpēc, ka gaidot vārāmies ūdeni izlasīju Beņa rakstu kurā viņš apvaino “otro māti“. Vai varbūt vakardienas sievas jubileja, kad manis dāvātie ziedi pirms nonākt uz svētku galda puķu vāzē padzīvojās kādu brīdi pa miskasti un laulāto “draugu” savstarpējo attiecību mučkulis uz īsu brīdi bija aizvēlies Dievs vien zin kādā kritiskā virzienā.

… tā viss, neviena nav, eju ieliet ūdeni.

P.s. kamēr rakstīju ieradās vēl viens ūdenskannas kulta dalībnieks 😀

atver actiņas un deguns pats parādīs!

Esmu slims 😦 Pagāšnedēļ tas sākās un turpinās joprojām!

Simptomi? Puņķi, klepus, iekaisis un sāpošs kakls. 

Kā jau kūtrs pie ārstiem gājējs nolēmu, ka vislabākā ārstēšanās ir dabas veltes un tautas metodes nedaudz piepalīdzot ar mājās atrodamām sūkājamām brīnumzālītēm 🙂 Dienas režīms vienkāršs – no rīta un vakarā kakla skalošana ar sālsūdeni, milzīga krūze karsta piena ar medu vakarā un kādas 2-4 sūkājamās tabletes visas dienas garumā. Ja pret kakla skalošanu un piena ar medu dzeršana problēmas nesagādāja, tad sūkājmās tabletes gan atstāja efektu… vai varbūt pareizāk jāsaka defektu 😀 Viss sākās jau pirms vairākām dienām, kad paralēli nosauktajiem slimības simptomiem parādījās galvas reiboņi, galvassāpes un slikta dūša. No sākuma to visu pierakstīju slimībai ar kuru jācīnās līdz aizvakar, kad paciņā bija palikusi tikai viena sūkājamā tablete nolēmu beidzot izlasīt lietošanas instrukciju. Tur skaidri un gaiši rakstīts – blakusparādības: reiboņi, galvassāpes, nedrīkst vadīt auto. Njaa… viss nāk gaismā un ar šausmām aptvēru cik patiesībā nopietnas sekas varēja būt šādai vieglprātīgai attieksmei pret parastām kaklam domātām sūkājamajām tabletēm! Vismaz 5 dienas esmu pavadījis pie stūres reibuma stāvoklī apdraudot sevi un citus 😦 

Mācība no šī nelielā stāstiņa skaidra – atver actiņas un deguns pats parādīs jeb lasi instrukciju pirms ko baudi orāli 😀

back to work

https://i2.wp.com/www.celuprojekts.lv/images/image001.png

Pēc 2. nedēļu ilga atvaļinajuma esmu atkal darbā. Gribeju izrādīt savu labo gribu un tāpēc darbā ierados jau 7:30!!! Pie darba vides pierast tomēr grūti, jo viss liekas svešs.

Lietas kuras jau paspēju nomainīt:

  1. Monitora ekrānam nomainīju properties – izmērs, lielums, attiecības, kontrasts utt… .
  2. Izdzēsu veselu kaudzi ar Opera Rss feediem, pārsvarā no ārzemju lapām.
  3. Atinstaleju Kaspersky Internet Security 2009, kam trial periods jau sen kā beidzies, un pirmo reizi mūzā uzliku izmegināšanai 30 dienu trial F-PROT antivirus. Tad jau redzēs kā būs 🙂

Lietas kuras es gribētu, bet nespēju nomainīt:

  1. Mājās sēžot katru dienu pie PC esmu pieradis, ka ir Tilde un latviešu burti ar mīkstinajuma zīmēm rakstās caur burts+”. Diemžel darbā jāiztiek ar Windowspiedāvāto burts+ALT kombināciju.  Atkal manos tekstos trūks burtiem mīkstinājuma zīmes 😦
  2. Datora ātrdarbība!!! Kompis šeit, lai gan iestartējas normāli, pie apjomīgāku programmu atvēršanas vienkārši velkas! 😦
  3. Interneta ātrums darbā ir graujoši zems, jo pat Last.fm radio šad un tad “aizķeras” uz nākamās dziesmas 😀

Birku mākonis