daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘tēvi’

Es tevi nepazīstu!

Dzīvē gadās brīži, kad iespēja ekonomēt laiku un pavadīt to lietderīgi noved strupceļā.

Stundu garais vecākā puikas treniņš Ozo hallē man šķita lieliska iespēja, lai to laiku veltītu arī sev. Stāvēt stundu tribīnēs, salt un vērot treniņu tomēr nav tā pati jautrākā nodarbe. Turklāt man pašam brīvdienās jāskrien savs stundīgais skrējiens. Nolēmu, ka es varētu iet kopā ar puiku hokejistu ģērbtuvēs, uzvilkt sporta tērpu un nevis iet uz ledus kopā ar pārējiem, bet ārā to stundiņu paskriet.  Ieminējos par šo savu “izcilo” ideju”.
Sekoja mulss klusums un dēla acis neticīgi vērās manējās. Viņš centās mani atrunāt. Kā gan es tā neiešu uz ledus, kā es tur svešs vecis iešu pie hokejistiem un slidu vietā kājās aušu botas? KĀ!?
Centos viņu mierināt, teikt, ka es jau tikai pārģērbties, bet pēc tam atskrietu un dušās… .
Dēls manī vērās kā uz slapju dvieli, kas nokritis no žāvētāja, bet es nezaudējot apķērību iespurdzos, ka es taču kopā ar viņu atbraucis, visi zinās, kas es esmu un tā.
Viņš centās mani pārliecināt sakot, ka viņam taču būs kauns!
Brīdi apdomājies puika bilda – vispār nebūs gan, jo tad es izlikšos, ka tevi nepazīstu!
Aizbraucām, mierīgi noskatījos treniņu un nu domāju kad iet ārā paskriet.

Advertisements

Tēva diena

Vakardien bija svētki – tēva diena. Tiesa, es par tādu uzzināju tikai šodien un pilnīgi nejauši.

Šorīt kā jau ierasts jau pirms 7:00 piebraucu pie Daudzstāvu mājas Rīgā, Ziepniekkalnā, kur dzīvo mans tēvs. Šis aši iekāpa mašīnā, bet bija manāmi nemierīgs un trinās pa sēdekli vienā laidā. Nebijām vēl šķērsojuši pirmo krustojumu, kad viņš vairs nevarēja ne nociesties un mani uzrunāja: “…vai Tu maz zini kas man vakardien bija par svētkiem kuros Tu mani tā arī neapsveici!? Gaidīju līdz pat vēlam vakaram, bet tā arī nepiezvanīji mani apsveikt!”.

Biju manāmi apstulbis un šokēts. Pirmā doma, kas sāpīgi izlauzās caur manām smadzenēm bija par vakardienas datumu – 13. Nākamā, ne mazāk šausminošā doma bija par to, ka viņam 10. datumā ir vārda diena un 13. datumā dzimšanas diena. Savā prātiņā jau iedomājos cik gan zemu zemē man būtu jāielien, ja es būtu aizmirsis tēvu apsveikt gan dzimšanas dienā, gan arī vārda dienā!

Nespēju neko atbildēt, kā vien izdvest nesakarīgas frāzes par to, ka kurš gan vairs krīzes laikā ko svin! 😀

Nespēdams noticēt par šādas neveiklas sakritības patiesumu vēlreiz un vēlreiz galvā “pārtinu” zīmīgos datumus  – jubilejas utt. Veselais saprāts tomēr gavilēja, jo septembra vietā atkal un atkal iedomājos oktobri par pareizāku mēnesi šiem notikumiem. Klusi mierināju sevi ar domu, ka tiešām oktobrim jābūt un ka vakardien bija kādi citi, man nezināmi svētki. Atbraucu uz darbu, sāku rakņāties pa pierakstiem un visbeidzot, kad tur neko nozīmīgu saistībā ar senci neatradu, pieķēros internetam. Kā jau parasti izrādījās, ka Google zin visu un ak manu prieku, kad sapratu, ka pārmetums man bija domāts par sveicieniem tēvam tēva dienā.

Ar novēlošanos apsveicu visus tēvus tēvu dienā!

Birku mākonis