daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘vilciens’

Sabiedriskā transporta trauma

^Sabiedriskais transports ir labs, bet tikai lai nokļūtu ar puspievērtām acīm no vienas vietas uz citu! Tā ir mana nostiprinājusies pārliecība pēc nu jau pāris nedēļu intensīvas sabiedriskā transporta izmantošanas. Izmantoju vilcienu, autobusu un tramvaju.
Sākšu ar vilcienu. Viss itkā lieliski līdz brīdim kamēr jākāpj ārā. Un šajā sakarā man ir pretenzijas pret penšiem, ķoķkām un tamlīdzīgiem mūsu sabiedrības locekļiem. Nav vēl ne tuvu pienākusi izkāpšanas stacija, kad visi večuki ļengani speras kājās un slāj uz durvju pusi, lai tiktu tām pēc iespējas tuvāk un maksimāli nobloķētu vai aizkavētu izkāpšanu pārējiem pasažieriem tādejādi kavējot visa sabiedriskā transporta efektivitāti! Es parasti Olaines stacijā vēlos arī tikt tuvāk durvīm, lai paspētu izkāpt, pārlekt pāri sliedēm un doties mājup, nevis kvernēt uz perona saspiestā ļaužu pūlī gaidot kamēr vilciens paies garām. Situācija ir dumja, jo ja es gribu izkāpt pirms sirmā bremzētāju bariņa, tad man jāceļas no vietas un jāvirzās uz durvju pusi jau pirms iepriekšējās pieturas. 😦
Nākamais pērienu dabūs tramvajs. Viss arī itkā pat bija labi līdz pirmo sniegu un aukstumu nenomainīja gaisa temperatūras celšanās pēdējās dienās. Absurds. Kad bija auksts, tad nācās braukt neapsildītā tramvajā un sūkstīties par to ka kājas salst, bet tagad kad ir silts es nespēju pat paelpot piesmakušajos, pārkurinātajos tramvajos! Reiz sēdēju pie loga, vietā kur silto gaisu pūš tramvaja apkures sistēma. Pēc aptuveni 5 minūšu sēdēšanas sajutu tādu kā deguma smaku.. bikšu stara bija tā uzkarsusi, ka draudēja sākt gruzdēt! Šorīt braucot uz darbu pirmo reizi neizturēju un novilku pufīgo ziemas virsjaku. Palika vieglāk, bet mana neizpratne saglabājas. Kāda vella pēc jāsasviedrē vai jāsaldē cilvēki!? Vai varbūt sabiedriskais transports Rīgā ir tāda kā rūdīšanas treniņnometne? 😀 ^

Pēkšņā gaišredzība neglāba no kauna.

Šis rīts atkal sākās agri. vecākajam dēlam ir skolas brīvlaiks un es uz darbu varu doties agrāk. Kā jau parasti knapi paspēju uz vilcienu 6:44 un braucienu pavadīju snauduļojot un smieklīgi klanoties vilciena vagona kustību ieaijāts. Pusstundas brauciens un esmu jau Rīgā. Kā parasti devos uz stacijas narvessen veikalu pēc diviem tramvaja taloniem un kad tos iegādājos šmaucu cauri tunelim uz 6.tramvaja pieturu, kas pie LU Ekonomikas faķa ēkas pakaļpusē. 

Šeit neliela atkāpe… Parasti eju ātri un arī pa tuneļa trepītēm skrienu pāri 2-3 pakāpieniem, kas laikam paceļ manu fiziski vēl aktīva cilvēka pašapziņu, jo nevelkos līdz ar pārējiem. Vakardien pēc pieminētā maršruta veikšanas un veiksmīgas iesēšanās tramvajā pie sevis nelietīgi iedomājos un iztēlojos sevi paslīdam uz tā paša gājēju tuneļa draudīgi augstajām trepēm. Vīzija pat nebija samākslota, jo skaidri iedomājos sevi skrienam pa trepēm un krītam. 

Tagad varam turpināt iesākto… Tā nu es šorīt sev rakstrurīgajā žirgtajā gaitā devos tunelī. Palicis bija vien trepju posms otrpus stacijai (Origo) un gājiens būtu veiksmīgs. Bet kas gan tev to dos…! Nonācu pie tuneļa trepēm, lija lietus, trepītes slapjas un es atkal atcerējos iepriekšējās dienas iedomu. Pa vienu pusi trepītēm vilkās tantiņas, bet no augšas pa otru pusi lejā kāpa kautkādi švaļi. Instinktīvi metos augšā pa trepēm, lai apdzītu tantiņas pirms švaļi un tantiņas satiekoties trepju viducī aizšērso kustību. Protams sekoja FAIL! 😀

Kad pārlecot pāri uzreiz trīs pakāpieniem biju veiksmīgi nonācis aiz tantiņām un pirms švaļiem sagrīļojos un sajutu rudens lietus vēsi slapjo dabu. No ierasti vertikālā pārvietošanās virziena biju kļuvis par četrkāji, kas staigā uz ceļiem un elkoņiem kā mazs bēbis 😀 No malas gan šis kritiens nebūtu augstu novērtēts, jo vismaz līdz sejas saskarei ar trepju malu pietrūka kādi pāris centrimetri. Jaka slapja, bikses slapjas un pats  es kā pret sienu atsities. Tomēr ātri atguvos, pieslējos kājās un sakaunējies skrēju uz tramvaju. Ātri ejot paranoja ļāva vaļu un vēl pat pustukšajā tramvajā likās ka kāds no braucējiem to ir redzējis un klusībā smīkņā 😀 

Staigājiet uzmanīgi lietus laikā un jo īpaši pa slidenām trepītēm!

Veikalnieks nav ģeogrāfs

Latvijā visi spriedelē par krīzi un ekonomikas attīstības tempu samazināšanos. Cilvēki iepērkoties mazāk un lētāk. Arī veikaliem tātad vajadzētu “piebremzēt” ar iedzīvotāju naudas maciņu tukšošanu.

Un tomēr šajā sakarā dīvaina man šķiet situācija Olainē. Šeit veikalnieki acīmredzami nav ne ģeogrāfi, ne plānotāji, jo viņu vēlme iekasēt naudu ir pārsteidzoši kliedzoša un pretrunā ar jebkādiem man saprotamiem principiem. Vai tiešām uzdevums ir sabūvēt pēc iespējas vairāk veikalu un tuvāk vietai, kas faktiski ir vienīgā iebrauktuve Olaines pilsētā? Atbilde ir !

Karte

Par Ģeogrāfiju: 

Olaines pilsēta, kas ir viena no apdzīvotākajām pilsētām Latvijā (iedzīvotāji/m2) atgādina milzīgu izstieptu mikrorajonu. Visapkārt ir daudzstāvu ēkas un tikai pilsētas tālākajā nostūrī dienvidrietumu nostūrī vērojamas privātmāju ciematu attīstības tendences. Lieki piebilst, ka vecākā, bet tajā pašā laikā proporcionāli vismazāk apdzīvotā pilsētas daļa atrodas tieši tur kur notiek lielveiku būvniecības eksplozija!

Par Veikaliem:

Es dzīvoju Pilsētas vecākajā daļā. Kad sākām tur dzīvot nebija nviena lielveikala izņemot “Saulīte” (tagad maxima) pilsētas ģeogrāfiskajā centra daļā. nepagāja necik ilgs laiks kad uzradās “Olanija” – veikals, kuru izveidoja vecā padomju laikos eksistējušā universlālveikala vietā. Tas bija daudz tuvāks mums un pateicoties tam, ka laikam pieder “Olana” konditorijas izstrādājumu uzņēmumam ātri iemantoja savu stabilu vietu Olaines pārtikas veikalu vidū. Tas bija jūtams, kad daži tuvākie mazie pārtikas veikaliņi tika slēgti, vai arī mainīja tirdzniecības sortimentu. Pēc kāda laika uzzināju ka jaunajā Olaines daļā kurā nekad neiegriežos  ir atvērts “Leaderprice veikals. Likās, ka šo lielo veikalu trio, kas arī ģeogrāfiski sadalījuši pilsētu trīs daļās, nekas nespēs apturēt. Un tomēr notika pārsteigums! netālu no “Olanijas” darbu sāka “Elvi”. Pieraduma pēc to apmeklēju ļoti reti, kautgan apkalpošana tur ir jūtami labāka nekā “Olanijā”. Pa pilsētu sāka izplatīties likumsakarīgas runas ka vienam no veikaliem tāpat būs jāpazūd un draud bankrots (toreiz padomāju, ka tas ir “Elvi”, jo ir pamaz tur to apmeklētāju). Šo šķietami sakarīgo prātojumu likvidēja ziņa, ka netālu no “Elvi” tiek būvēts “Supernetto”! Tā ir tiesa un veikals jau strādā uzņemdams daļu vilciena pasažieru, jo atrodas tieši pie dzelzceļa stacijas. Arī tas ir savdabīgs gājiens, jo agrāk tie kam no darba braucot ar vilcienu bija slinkums iet līdz “Olanijai” iegāja iepirkties “Elvi”, bet tagad tie, kam slinkums iet līdz abiem pieminētajiem  iet uz “Supernetto”. Tiem kam liekas ka situācija jau tagad ir traka varu teikt, ka būs vēl interesantāk, ja piepildīsies baumas, ka pašā Olaines sākumā būvēs “Maxima XX”! Ja tā notiks, tad ir skaidrs ka “Maxima XX” cer uzņemt autobraucējus, kas līdz šim iebraucot Olainē izvēlējās piestāt pie viena no trim līdzšinējajiem pilsētas vecās daļas lielveikaliem. Un tomēr vai tas nav par traku priekš 13000 iedzīvotāju pilsētas, ka tiek sabūvēti iespējams 5 lielveikali vienā konkrētā, salīdzinoši mazapdzīvotā pilsētas daļā!?

P.S. IMAO būs pamatīgs pārtikas veikalu cīniņš par Olaines iedzīvotāju maciņiem 😀

Birku mākonis