daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘volvo s60’

TA līdz 13.09.2010

Ha! Vakar izgāju Tehnisko apskati.

TA 10.09.2009

Jau kādu pusgadu autiņam ir kāda problēma – ārpusē virzienrādītāji un avārijas signāli strādā ideāli, bet salonā šad un tad tikai ieslēdzas, mirgo vai notikšķ. Šo problēmu mēģināju risināt pie elektriķa – nosēdējām 3 stundas, bet tā arī nevarējām izdomāt neko labāku par ideju iegādāties man jaunu (negribu nemaz zināt cik tāds maksā) vai arī lietotu (~80LVL)  elektrības paneli. Nelīdzēja ne lodēšana, sprieguma un releju pārbaudes – viss viens. Secinājām vien, ka salonā relejs (tikšķi) un virzienrādītāju signālgaismiņas strādā ilgāk ja nav apslēptas panelī un neuzkarst.

Tā nu vakardien pabeidzot automašīnu skaitīšanu pie Kalnciema tilta taisnā ceļā devos uz Rīgas tehniskās apskates staciju. Visu ceļu braucu ar kondišku ieslēgtu uz 16 grādiem, lai maksimāli atdzesētu salonu un kā es pats cerēju, arī elektrības paneli.

Virzienrādītāji salonā nerādīja nekādas dzīvības pazīmes, bet sāka strādāt tieši kad iebraucu TA kārtošanas teritorijā. Samaksāju, dīzeļu atgāzu pārbaudi izgāju, tad uz gaismām. Turpināju spītīgi darbināt kondišku, kaut pašam salonā jau bija auksti. man par lielu laimi tas atmaksājās ar uzviju – virzienrādītāji un avārijas gaismas salonā nepievīla ne tad kad pats tās slēdzu, nedz arī tad kad to darīja TA darbinieks. Šo pārbaudi izturēju godam un auto jau ripoja uz kratīšanu un bremžu pārbaudi.

Pirms kāda mēneša stāvbremzei bija jāmaina loki. Krīzes laiks un mana neuzticēšanās meistariem darīja savu, kā rezultātā lokus mainīt nolēmu pats. Devos pie čoma un kopistiski, aliņu sūkdami nomainījām bremžu lokus un pievilkām roceni.

TA uzreiz aiz virzienrādītāju un avareikas problēmām mani uztrauca iespējamās stāvbremzes problēmas gadījumā, ja nebūšu ko pareizi tur saregulējis vai saskrūvējis. Mani pieņēmumi gan izrādījās varen kļūdaini, jo  arī bremžu pārbaudes un kratīšanu autiņš izturēja vairāk nekā godam – šoreiz rādītāji bija pat labāki nekā pirms gada un manu uztraukumu nomainīja prieks par izieto TA ar nulle punktiem!

Laikam vien jāpiebilst, ka kādus 3 km aiz TA vietas virzienrādītāji salonā pārstāja tikšķēt vai mirgot 😀 Tie turpina strādāt random režīmā 😀

Advertisements

Staro Rīga garāmbraucot

Šodien bija lieliska diena. Kārtīgi pastrādāju jaunajā dzīvoklītī liekot virtuvē sienas. Bija prieks par padarīto darbiņu. Protams kas labi strādā, tas pelnījis lielisku atpūtu. Protams neko vairāk par aktuālo Staro Rīga gaismas šovu Vecrīgā nevarējām iedomāties, jo radi un paziņas jau bija bijuši un teicās ka šamais labs esot 🙂

Ap plkst. 18:00 beidzot braucām.

Rīga nepriecēja ar sastrēgumiem, bet nepameta sajūta, ka viss notiek par godu valsts svētkiem. Tā nu tuvojāmies iecerētajai auto novietošanas vietai krastmalā starp Akmens un Vanšu tiltu, bet ak tavu skādi, tur pilns ar armijniekiem, kas gatavojās laikam rītdienas parādei. Garāmbraucot pamanīju, ka uz Radisson SAS viesnīcas Lielvārdes jostas fragments virsū zaigo. Metām iekšā centrā. Kādas 20 minūtes garlaikojāmies sastregumā pie Vantinieka līdz arī mans pacietības mērs bija pilns – devu grīdā zem ķieģeļa kautkur aiz Rīgas pils. Lieki teikt, ka ieliņas galā no no kurienes iznira rūķītis ar svītrainu atstarojošo vesti un burvju nūjiņu rokā 😀 Uz maniem mēģinājumiem aizliet actiņas, viņš tikai smaidīja un gurdeni novilka “nu labi, šoreiz es Jūs palaidīšu sveikā cauri” 😀 Njaa paldies protams un arī Tev priecīgus svētkus buržuju valsts cinīti. Sapratis, ka šeit stāvvietu nav vērts meklēt maucu prom. Uzgriezām uz Elizabetes ielas un pārdesmit metrus pirms katedrāles mūs gaidīja jauka, brīva vietiņa autiņam. taisījos parkoties iekšā un te blāc! 

Uzreiz nesapratu, kas notiek. borta kompī kautkāds assistenza uzraksts itāļu valodā, datčiku logā mirgo ssarkans aķītis. Vēl nesparatu. Centos ieparkoties, lai netraucētu satiksmi, bet kas tev dos 😀 Stūre kā zemē iemieta 😀 Opcija “zvans draugam” un paša aizdomas ātri ieviesa skaidrību. Cerības, ka ģeneratora siksna tikai kautko iegļukojusi tika norakta kad zem atvērta kapota izvilku skaistu, melnu, čūskveidīgu gumijas striķīti – tā bija mana ģeneratora siksna. Tā nu Rīga turpināja starot kamēr es sēdēju autiņā un ar roceni izmisīgi centos veikli manevrēt auto aiz priekšābraucošā, velkošā džipa. Ekstremālos apstākļus vēl vairāk uzlaboja pamatīgais Rīga-Jelgava šosejas apledojums un ziemas riepu neesamība uz mana autiņa 😉 

Majās esmu nokļuvis sveiks un vesels. Malkoju kautkādu sievas uz kreņķiem iepirkto liķierīti un no sirds novēlu Rīgai starot un Latvijai rītdien mirdzēt savā spožumā!

Mūžīgais serviss #3

Parasti priecājos par rakstiem kurus rakstu, jo prātā tie rodas patīkamos iedvesmas un apgaismības brīžos. Bet kā jau dzīvē arī blogā gadās pa kādam melnam traipiņam, un manā gadījumā tas attiecināms uz rakstu sēriju par automašīnām un servisiem. Uzreiz jāatzīstas, ka rakstot “Mūžīgais serviss” un “Mūžīgais serviss #2” pat nedaudz šaubījos vai maz man ir vērts celt gaismā faktus un nomelnot kādu konkrētu autoservisu. Vakar beidzot nācu pie atziņas ka viss izdarīts pareizi un ka Tautai bija un ir jāzin savi varoņi 😀

Pie apskaidrības mani veda degvielas smaka un skaisti bālgani dūmiņi, kas sēžot sastrēgumā aiz Salu tilta nepiespiesti virmoja ap auto kapotu. Uzreiz jāsaka, ka ļoti pārsteigts par to nebiju, jo jau pāris nedēļas aizdomīga likās degvielas smaka, bet to norakstīju uz paša izlieto degvielu autostāvvietā kad rūķīši no “lieliskā autoservisa” bija pamanījušies radīt sūci degvielas bākas apvidū. Šoreiz situācija likās nopietnāka un zvans draugam palīdzēja saprast, ka jāstājas nost vai fiksi jāmūk uz kādu autoservisu. Tā nu es ar savu kumeļu kā apdzisis, bet vēl kūpošs grils šāvos pa Ulmaņa gatvi uz “Autostils” autoservisu meklēt palīdzību. Traucoties uz norādīto adresi jau biju sevi iztēlojies braucam lieliskā, sarkanzilām liesmām degošā Volvo ar ieslēgtām avārijas gaismām un pēc tam vēl stāvot pie grillētā auto vraka un sniedzot interviju “Degpunktam”. Sapņošanai daudz laika neatlika, jo “Autostils” servisā mani uzņēma laipni un visai operatīvi tika konstatēts, ka “lieliskā autoservisa” rūķīši nebija normāli uzskrūvējuši motora degvielas padeves šļauciņas. Tas viss? Ne sūda… Ķēdes reakcija – šļauciņas laiž garām degvielu, kas tek uz motora un tālāk uz “spilvena”, kurš savukārt laika gaitā tiek saēsts! Šoreiz iztikām ar šļauciņu kārtīgu pieskrūvēšanu un motora mazgāšanu. Sekoja vēl pāris spļāvieni “lieliskā autoservisa” kompetences virzienā un prom 🙂

Pēdējā laikā rakstu reti, bet no sirds ceru, ka šī rakstu sērijā nekļūs par vēl pāris turpinājumiem  bagātīgāka… 😀

Mūžīgais serviss #2

Pirms pāris nedēļām rakstīju pirmo rakstu par “mūžīgo servisu”. Rakstu atkal, jo bija vairāki komentāri kuros tiku aicināts atklāt autoservisa vārdu, bet atteicos to darīt nezinot vai tiešām viss ir kārtīgi un līdz galam salabots!

Kopš servisa pēdējā apmeklējuma kura laikā man tika paziņots, ka beidzot viss ir salabots, esmu nobraucis degvielas bāku un vakar man bija tas gods to atkal pieliet pilnu līdz augšai. Lieki piebilst, ka pēc prieka par pilno bāku mana seja sadrūma kad iekāpu automašīnā un pavēros uz degvielas daudzuma rādītāju. Tas atkal rādīja knapi pāri pusei kautgan servisa vīri teicās visu salabojuši! Žēl, bet šoreiz esmu nolēmis neslēpt autoservisa vārdu, jo tur vairs nekad neatgriezīšos. Jā, viņu pienākums būtu man par brīvu salabot vainu, bet es negribu lai pēc šīs vainas salabošanas rastos atkal nākamā šaize kuru man atkal būtu jābrauc pie viņiem nedēļām ilgi labot!

Liels paldies arī Jums VRVmotors par diemžēl neizdevušos sadarbību!

mūžīgais serviss

Nav auto, nav problēmu! Aptuveni tā es varētu raksturot savus pēdējo nedēļu iespaidus par autoservisiem un automašīnām kopumā. 

Stāsts:

Kopš automašīnas iegādes apritējis jau gads un jādomā par jaunu Kasko apdrošināšanas polisi. Tikai ir problēma – nav otras aizdedzes atslēgas! Neko darīt, jādodas uz kādu no servisiem kuros ir  iespējams pieslēgt Volvo s60 pie kompja un programēt atslēgu + pie reizes nolemju veikt pārbaudi vienam gļukam, kurš pa retai reizei man patraucē braukšanu un uzmet erroru borta datorā. Pēc neilgas konsultācijas ar manu vedējtēvu nolemju braukt uz vienu no Volvo servisiem, kas varētu būt lētāks nekā oficiālais “Mūsa Motors” salons. Aizvedu auto un atstāju meistariem, lai rīkojās. Dienas gaitā jau saņemu vairākus uztrauktus zvanus no servisa, ka esot pārbaudījuši to un to, bet vainu īsti erroram atrast neizdodas 😦 Tiesa vismaz atslēga esot uztaisīta. Tomēr auto paliek servisā, jo nev vēl tikuši galā ar manu errora problēmu! Nakamajā dienā saņemu zvanu un “prieka vēsti” – erroru rada degvielas sūknis un ja grib, tad tas jāmaina! Še tev brālīt – 500LVL tāds lietots prieciņš maksājot, un par visu pārējo aptuveni 290 latiņi… ! Saprotu, ka nu ir dirsā un saku, lai vien atstāj manu veco sūkni, jo braukt var mierīgi. Kamēr pienāk laiks braukt pēc automašīnas jau saņemu 3 reālus piedāvājumus iegādāties lietotu sūkni par 250-300 latiem. Par to pašam prieks, bet nauda no gaisa nekrīt un arī par servisu būs jāmaksā. Ierodos servisā pēc darba un saņēmu skaistu izdruku:

https://i0.wp.com/img177.imageshack.us/img177/2192/volvoservissvrvmotors09qn0.jpg

Rēķinoties ar nosauktajiem 290 latiem esmu izņēmis 300 LVL un ar to nepietiek! Autoservisa darbinieks liekas lādzīgs un piedāvājas iedot man atlaidi tā vietā paņemot tikai visus 300 latus nevis rēķinā uzrādītos visus 335,49LVL. Par to nopriecājos un mierīgu sirdi dodos mājās. 

Prieki beidzās jau nākamajā dienā, kad lejot degvielu atklājas, ka viss ielietais vienkārši tek ārā. Esmu stressā!!! AAAA… dodos pie vedējtēva kuram mājās kā reiz ir remontu bedre garažā. Pēc pusminūtes apskates tiek konstatēts, ka 101% ir caura bāka! AAAA… SOS

Nākamajā dienā dodos atpakaļ uz servisu. Izstāstu par notikušo, bet nesaku, ka  esmu informēts par iespējamo bākas bojājumu. Pagāja dažas stundas un zvans no autoservisa – viss ir sataisīts. Atkal pēc darba dodos uz servisu un esmu patīkami pārsteigts kad darbinieks stāsta nevis par cauru degvielas bāku (savā prātā jau 100-300 latus jaunai biju atvēlējis), bet gan par kautkādu gumijas caurulīti, kas itkā esot bijusi ieplīsusi. Braucu prom, bet tuvējā benzīntankā nolemju uzpildīt bāku. Sāku liet iekšā dīzeli, bet nekur tālu netieku, jo zem automašīnas pārliecinoši veidojas videi nedraudzīga peļķīte 😦 Atkal atgriežos servisā. Viņi ir šokā un liekas pārsteigti. Nākamajā dienā atkal zvana no servisa un nu jau nedaudz skābākā balsī informē mani, ka viss esot sataisīts un varu braukt pakaļ auto. Pēc darba esmu servisā un darbinieks stāsta par kautkādu blīvi, kas esot nomainīta. Protams prom braucot iebrausu tajā pašā degvielas uzpildes stacijā un gāžu dīzeli bākā. Bāka pildās un nekas nekur netek! Esmu atvieglots un laimīgs dodos mājup. 

Pēc pāris dienām nolēmu pieliet bāku līdz augšai. Leju dīzeli līdz atsit. Iekāpju auto un redzu, ka degvielas rādītājs rāda tikai knapi virs pusbākas (hmm.. pie sevis nodomāju, ka iespējams gaiss sagājis vai uzsita putiņu). Kāpju ārā un leju vēl līdz degviela ir līdz malām! Atkal kāpju auto un konstatēju, ka vienalga līdz pilnai bākai trūkst divas iedaļas! Sūdu būšana! Pienāk kārtējais pirmdienas rīta brauciens uz to pašu autoservisu un lieki teikt, ka derbinieki mani ieraugot jau satrūkstas un apber ar jautājumiem par to vai netek degviela. Nē, degviela netek, bet rāda nepareizi!!! Atstāju auto servisā un dodos prom. Gaidu zvanu no servisa, bet to tā arī nesagaidu. Darba dienas beigās neizturu un zvanu pats. Manāmi sērīgā balsī darbinieks saka ka esot viss kārtībā, lai braucu pakaļ savam kumeļam. Kad ierodos neviens nesmaida. Kad jautāju kas tad tur bijis saka ka pludiņš un esot ielikuši no cita auto. Par atbildi esmu apmierināts, tikai vēl seko piebilde, ka galvenais jau ka nav man neparko jāmaksā 😀 sviests.. tā tikai vēl trūka, ka man būtu jāmaksā par to ka nevar auto normāli atdot atpakaļ un jau trešo nedēļu kautkas tiek darīts ar degvielas sistēmu saistīts pat pēc viņu veiktā degvielas sistēmas remonta 😀 

Braucu mājās ar prieku, bet nevis tāpēc ka itkā viss sataisīts, bet tāpēc ka esmu prom no tā servisa! 

Tiesa, par degvielas pludiņa salabošanu vēl neesmu pārleicināts. Nav naudas, lai pielietu pilnu bāku un saprastu vai rāda pareizi 😀 Turklāt braucu jau 4 dienu, bet degvielas līmenis pēc degvielas daudzuma rādītāja neizskatās ka būtu īpaši izkustējies. Turklāt borta datorā ja pirms 4 dienām rādīja ka degvielas pietiek vēl 770 km, tad tagad pēc nobrauktiem aptuveni 200km rāda ka pietiek vēl 760km 😀 Varbūt tā ir jau paranoja, bet arī trokšņi liekas kautkādi skan no auto aizmugures. Tāds LOL!!! 

Pie sevis gan esmu nosolījies tajā servisā vairs kāju nespert!

Uz tikšanos autoservisā!

ko ēd Hyundai Getz :o

Šīs dienas rīts atkal man bija sācies agri, jo cēlos jau 6:00 un ar uzticamo kumeļu uz darbu izbraucu 6:35. Lietus nelija un likās, ka diena sākusies visnotaļ pozitīvi. Nonācu pie Vaiņodes ielas pagrieziena uz Salu tiltu. Apstājos, jo deg sarkanais. Iedegas zaļais un es uzsāku braukt, bet pamanu, ka aiz manis esošais Hyuindai Getz uzsāk strauju un es pat teiktu nedaudz pārdrošu manevru manis apdzīšanai jau pagrieziena laikā. To viņam atļauju un pats iekārtojos vidējā joslā Getz automašīnai atstājot kreiso, malējo braukšanas joslu. Nu nepatīk man tādi mazi auto un kā jau ierasts nedaudz vairāk uzspiežu uz gāzes pedāļa, lai laicīgi atrautos un pats pēc kāda brīža ieņemtu sev tik ļoti iecienīto kreiso braukšanas joslu. BET, kas TEV dosGetz ne tikai turās līdz, bet arī manāmi iestresso par iespēju uz Salu tilta nonākt pirmajam. Spiežu es, spiež viņš, bet nekur atrauties nespēju… vel pēc nieka 20 metriem Getz man kā stāvošam aiziet garām… tas ir ŠOKS!!! Nu labi, atzīšos, ka pēc tam uz Salu tilta viņu tomēr izpogāju, bet tomēr tas bija ŠOKS!!!

Hyundai Getz vs Volvo S60 = 1:0

Sevi gan mierinu ar domu, ka nespiedu pedāli grīdā līdz galam, jo tomēr visumā esmu mierīgs braucējs, bet tas nemaina faktu, ka braucot ar 4 ātrumu virs 100km/h neizdevās iegūt lielāku paātrinājumu, kā Getz šoferītim 😦

Šobrīd jau skatos gan Hyundai getz specifikācijas, gan Volvo s60 tehniskos datus, bet mana aklā mīlestība pret Volvo markas automasīnām laikam liedz ieraudzīt kur Getz ņēmis to pārdabisko braukšanas spēku, kādu rādīja šodien uz šosejas 😀

TA 22.08.2008-10.09.2009

Šodien biju uz Jelgavu, lai mēģinātu iziet automašīnai tehnisko apskati. Ierados Jelgavas CSDD jau 10:30, bet rinda bija tik liela ka nācās tajā iestāties vēl uz ielas esot. Paidīju ilgi, bet pacietīgi. Šī bija pirmā reize, kad pats eju savam auto tehnisko apskati un tāpēc iekšēji biju satraukts. iepriekšējā apskatē manam auto iedeva vienu punktu par stāvbremzi, tagad baidījos par to pašu un ritošo daļu.

Pienāca mana kārta.

Iebraucu iekšā un TAS sākās.  Gaismu pārbaude, kuras rezultātā man par lielu pārsteigumu atklājās, ka nedeg aizmugurējais numura apgaismojums 😦 Jau nepajokam saskābu… Sekoja bremžu,  ritošās daļas un dzinēja pārbaude. Ritošās daļas pārbaude mani nobiedēja… viss grab un klab – auto tiek drebināts un visu laiku klab, bet inspektors tik raksta un raksta 😀 Pēdējā notiek izplūdes gāzu pārbaude… ātri un bez liekām problēmām.

Gaidu spriedumu un savā prātā jau skaitu cik punktus būšu nopelnījis.Inspektors līdzjūtīgi tikai palūkojas uz mani un saka, lai skrienu mainīt tās sasodītās lampiņas numura apgaismojumam. Sākumā īsti nesapratu, kas un kā, bet ātri apķēros un gāzi grīdā meklēt kādu, kam ir instruments un lampiņas 🙂

Vienīgais ko uz ātru roku pamanu ir kāds motociklu remontētājs, kura darbnīca atrodas samērā labi pamanāmā vietā. Attieksmi pret autobraucējiem raksturo plāksne ar uzrakstu, kas visiem skaidri un gaiši pasaka “stāvvieta tikai motocikliem”! Meistars izrādījās varen izpalīdzīgs, bet tādas lampiņas gan viņam nebija. labi, ka pāri ielai ir Jelgavas Statoil degvielas uzpildes stacija. Skrienu turp un par 58 santīmiem iegūstu 2 nepieciešamās lampiņas. Minūtes laikā lampiņas ir savā vietā un es metos atpakaļ uz Jelgavas CSDD. Viss notiek kā bija norunāts – inspektors apskatās, ka lampiņas savā vietā un deg! Jūtos ļoti laimīgs, kad viņš man pasniedz tehnisko apskati izgājuša auto dokumentus un priekšējā stiklā ielīmē TA uzlīmi 🙂

https://i2.wp.com/lh6.ggpht.com/bonkajs/SK6oPbcGYcI/AAAAAAAAChU/ZiSNIwXCgAo/IMG_4731.jpg

Liels paldies Jelgavas CSDD un motociklu mehāniķim Jelgavā 🙂

Birku mākonis