daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘ziemassvētki’

Es ticu Ziemassvētku brīnumiem!

Ziemassvētku vakars. Kā ierasts, pēc paballēšanās pie vieniem radiem Ķekavā, dodamies ar auto pie otriem radiem Olaines novadā. Pulkstenis jau rāda 20:30. Kavējam. Lasītājs neļaus man samelot, ka laika apstākļi maksimāli draņķīgi un nepiemēroti braukšanai – ceļi apledojuši, līst lietus, kas uz ceļa sasalst. Ārā piķa melna tumsa, dažas automašīnas uz ceļa. Es jau atslabinājies, jo tūlīt, tūlīt būs galamērķis, daļa pasažieru auto aizmugurē jau snauž. Lai ātrāk sasniegtu galamērķi vēl nedaudz uzspiežu uz gāzes pedāļa.

Un tieši tad automašīnas tuvās gaismas izgaismo priekšā uz ceļa kādu neskaidru stāvu. Ātrumā, kādā informācija no redzes nonāk pie apziņas, es saprotu, ka uz ceļa, brauktuves pašā vidū pa ceļu slāj cilvēks ar tašiņu rokās. Viņš klenderē, grīļojas, bet lēnām kustās pāri ceļam. Sadursme neizbēgama – jautājums cik būs izdzīvojušo manā automašīnā, vai arī kritīs tikai bojāgājējs.

Riskēju paraujot stūri pa kreisi uz pretējā virziena braukšanas joslu atdalošās barjeras virzienā.

Un tad notika Ziemassvētku brīnums!

Mašīna uz noledojušā ceļa nesaslīdēja, nobrauca milimetru gar labajā pusē esošo cilvēku un neaizķēra kreisajā pusē esošās barjeras. Man un pārējiem viegls izbīlis, kas mūs sasniedza pa īstam tikai pēc notikušā.

Varēja būt smaga avārija, bojāgājušie, bet dzīvi palika visi, mazākie pamodās un vēl vairākas stundas krāmējās ap dāvanām.

Ziemassvētkos esiet mājās pie saviem mīļajiem! Klusus Jums svētkus!

Loterijas atmiņas

Tuvojas gada beigas un it visur tiek kalti plāni par dāvanām, to iegādi un pasniegšanas veidu. Tā nu piektdien dēlam skolā būs loterija. Jā, lielisks veids kā sagādāt prieku nepērkot dāvanu katram klātesošajam. Norunātā summa bija noteikta 2 lati, kautgan varu atzīties, ka J.Rozes grāmatnīcā nopirku sīkumiņu par lielāku summu 🙂 Te nu jau viens mīnuss – nevar izkontrolēt ko un par cik pērk loterijas dalībnieki!

Arī es reiz piedalījos skolas svētku loterijā. Tas bija kautkad pamatskolā. Toreiz vēl  “Turbo” bija viskrutākā kožļene, visi kāvās ar dončikiem un apģērbu lepni pirka centrāltirgū 😀 Mana mamma mani audzināja ļoti centīgi, biju kautrīgs, pakluss un samērā vārīgs jaunietis. Tā nu pienāca diena, kad bija kautkas jāpērk klases loterijai. Iegājām Ziepčika blakusmājas veicītī un nopirkām laikam varen daudz brīnumsvecītes. Biju apmierināts un tik priecīgs itkā tās būtu pirktas man pašam. Uz klases vakaru ierdos jautrs un nepacietīgi gaidīju loteriju. Redzēju, kā manis atnesto mantu izlozē kāds klasesbiedrs. Biju apmierināts un cerēju saņemt pretī ko līdzvērtīgu. Izlozes cipars man piešķīra kādu glītā kastītē iesaiņotu pārsteigumu. Cerību pilns vīstīju vaļā jaunieguvumu.  Atvēru kastīti. Brūns, apaļīgs priekšmets raudzījās man pretim. Man bija bail tam pieskarties, knapi valdīju asaras. Tā bija KAKA!!! Mākslīgā, bet tomēr KAKA!!! 

Klasesbiedri lielīgi izrādīja viens otram savu guvumu, bet tikai es kautrīgi to slēpu no pārējiem. Man bija tāds šoks un aizvainojums, jo sākotnēji nespēju pat saprast vai tā ir īsta vai mākslīga kaka. Nebiju tam gatavs. Vēl biju naivās domās ka Ziemassvētki tomēr ir prieka, laimes un tikumības svētki. Visvairāk man bija bail ko par tādu “dāvaniņu” teiks mana mamma, kas bija tērējusi naudiņu, lai kādam svētkos sarūpētu kasti ar brīnumsvecītēm.

Atrisinājums nāca pats no sevis. Uzradās daži apgaroti prāti, kas vēlējās iegūt savā īpašumā šo loterijas brīnumu, kamēr es gribēju tikt no tā vaļā. Galu galā iemainīju brūno riebekli pret rietumu ražojuma sulas paciņu ko gardi turpat uz vietas notiesāju. 

Kad pārrados mājās mammai melodams teicu, ka laimēju daudz un dažādus saldumus un suliņu. Tik ļoti man bija kauns viņai atzīties, ka biju laimējis KAKU!

Birku mākonis